Daugavpils Universitātē izstrādā jaunas metodes

vides piesārņojuma noteikšanai.

Daugavpils Universitātē (DU) izveidota jauna fizikas, ķīmijas un bioloģijas zinātnieku grupa, kura kopš 2009.gada decembra īsteno plašus pētījumus fluorescences jomā, radot jaunas zināšanas, ko nav iespējams iegūt vienas zinātnes nozares ietvaros. „Zinātnieku grupa strādā Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta „Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai” ietvaros, kura mērķis ir veicināt papildus cilvēkresursu piesaisti zinātnei”, informē projekta vadītāja Lilita Rēķe.

 Cilvēki jau izsenis vērojuši luminiscences parādības - ziemeļblāzmu, zibeni, jūras mirdzēšanu, jāņtārpiņu un dažu citu kukaiņu, kā arī minerālu spīdēšanu tumsā, taču sistemātiski luminiscences pētījumi sākās tikai 19.gadsimtā. Fluorescējošas krāsvielas mūsdienās ir ieguvušas lielu popularitāti daudzās zinātņu nozarēs un cilvēku dzīves sfērās. Tās pielietojamas gan medicīnā, analītiskajā ķīmijā, bioloģijā un ģeoloģijā, gan kino industrijā, dekorēšanā u.c.

 Šobrīd turpinās jaunu fluorescento metožu un materiālu izstrāde. DU pētnieki ir ieguvuši virkni jaunu luminiscējošu savienojumu, daži no tiem ir spējīgi mijiedarboties ar smago metālu joniem, turklāt, mainot savas luminiscences parametrus – tiek novērota spīdēšanas pastiprināšanās vai pavājināšanās.

 „Turpinot mūsu sāktos pētījumus ESF projektā, ceram izstrādāt jaunus fluorescentos sensorus arī citu vielu selektīvai noteikšanai” – stāsta projekta zinātniskā vadītāja – ķīmijas doktore Jeļena Kirilova. „Šādus luminoforus, sauktus par sensoriem, plaši izmanto mūsdienīgās analītiskās metodēs, lai konstatētu piemaisījumus – visbiežāk piesārņojumus apkārtējā vidē. Jaunsintezēto savienojumu īpašībai „just” citu vielu klātbūtni, pēc to atklājušo pētnieku domām, piemīt ievērojamas perspektīvas, jo tie ļauj noteikt analizējamo vielu ļoti niecīgā koncentrācijā. Īpaši interesanti ir tas, ka iegūtie fluorofori ir diezgan izvēlīgi un visizteiktāk reaģē uz hroma jonu klātbūtni.”  

Projektu realizē Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu. Projekta īstenošanas laiks: 2009.gada 1.decembris – 2012.gada 30.novembris. Tā kopējās izmaksas - 720 000 latu, tai skaitā: ESF finansējums – 85% un valsts budžeta finansējums – 15%. Projekta vienošanās numurs 2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152.