PROJEKTA ĪSTENOTĀJS:
Daugavpils Universitāte (DU) sadarbībā ar
Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas
un biotehnoloģijas institūtu
PROJEKTA ĪSTENOŠANAS LAIKS:
01.12.2009. – 30.11.2012.
PROJEKTA KOPĒJĀ SUMMA:
720 000 Ls.
ESF finansējums 85% ,
valsts budžeta finansējums
15%
PROJEKTA MĒRĶIS:
Veicināt papildus cilvēkresursu piesaisti zinātnei,
veidojot jaunu, starpdisciplināru zinātnieku grupu jaunu
fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai.
PROJEKTA APRAKSTS:
Fluorescējošas krāsvielas mūsdienās gūst lielu
popularitāti daudzās zinātņu nozarēs un cilvēku dzīves sfērās.
Tās pielietojamas medicīnā, analītiskajā ķīmijā, bioloģijā,
ģeoloģijā, kino industrijā, dekorēšanā, kā arī sadzīvē, un tiek
plaši pētītas. Tomēr ir vērts turpināt to sintezēšanu, jo katrā
to izmantošanas nozarē ir nepieciešamas noteiktas unikālas šo
krāsvielu īpašības.
Šobrīd pieprasītas ir jaunas vielas ar izteiktām
luminiscentām un speciālām īpašībām (šķīdība, stabilitāte,
toksiskums u.tml.), tāpēc projekts paredz jaunu fluoroforu
sintezēšanu un to īpašību pētīšanu. Piesaistot papildus
cilvēkresursus zinātnei, pirmoreiz Latvijā izveidota jauna,
starpdisciplināra zinātnieku grupa 21 cilvēka sastāvā, kas
īsteno plašus pētījumus ķīmijas (organiskā ķīmija, ķīmijas
tehnoloģijas), fizikas (cietvielu fizika, optika, mikroskopija)
un bioloģijas (mikrobioloģija, biotehnoloģija, molekulārā
bioloģija) jomās, radot zināšanas, ko nav iespējams iegūt vienas
zinātnes nozares ietvaros.
PROJEKTA REZULTĀTS:
Projekts paredz jaunu metožu un materiālu izstrādi
zinātnes un tehnoloģijas attīstībai, tādēļ tā īstenošana sekmēs
inovatīvu fluorescento tehnoloģiju attīstību vairākās zinātnes
un rūpniecības nozarēs Latvijā. Tiks izstrādātas, praksē
aprobētas un patentētas jaunas fluorescentas metodes un
materiāli, uz to bāzes tiks izstrādātas un pārbaudītas jaunas
bioloģisku sistēmu fluorescentas pētījumu metodes.
Zināmo fluorescējošo vielu klāsts tiks papildināts ar virkni
jaunu fluoroforu ar uzlabotām funkcionālajām īpašībām – ar
intensīvāku luminiscenci, lielāku fotostabilitāti, zemāku
citotoksiskumu u.c. Iegūto savienojumu spektrālo parametru
salīdzinājums ar jau esošo fluorescento zonžu raksturlielumiem
un perspektīvāku krāsvielu atlase dod iespēju optimizēt
izstrādātās fluorescentās metodes.
Iegūtie rezultāti un zinātniskās literatūras dati
palīdzēs pētīt fluorescentās likumsakarības, izmantojot kvantu
ķīmiskos aprēķinus un matemātisku modelēšanu.
Ar fluorescentajām zondēm
krāsotu bioloģisku objektu spektrālie pētījumi veicinās izpratni
par to struktūras īpatnībām un izmaiņām dažādu ārējo faktoru
ietekmē. Rezultāti ļaus izstrādāt dažādas fluorescento analīžu
metodes augu, mikroorganismu un cilvēka šūnu funkcionālā
stāvokļa izvērtēšanai. Efektīvu fluorescentu zonžu metožu
pielietošana padziļinās ar ekoloģijas un biotehnoloģijas
problēmām saistītos pētījumus.Pētījuma ietvaros tiks izstrādātas
doktora disertācijas un maģistra darbi.
* * *
Cilvēki jau izsenis
novērojuši luminiscences parādības – ziemeļblāzmu, zibeni, jūras
mirdzēšanu, jāņtārpiņu un dažu citu kukaiņu, kā arī minerālu
spīdēšanu tumsā, taču sistemātiski luminiscences pētījumi sākās
tikai 19. gs. Pēdējos 50 gados arvien plašāku pielietojumu rod
dažādas luminiscentas ierīces, piemēram, dienasgaismas spuldzes,
televizora ekrāni u.c.
Luminiscence ir starojums, kura
pēcspīdēšanas ilgums ievērojami pārsniedz gaismas svārstību
periodu, tā ir aukstā gaisma, jo luminiscējošās vielas –
luminofori – spīd bez karsēšanas. Optiskais starojums rodas,
iedarbojoties uz vielu ar dažādiem faktoriem: gaismu
(fotoluminiscence), elektroniem (katodluminiscence), γ-stariem,
protoniem, α un β-daļiņām (radioluminiscence), rentgenstariem
(rentgenluminiscence), elektrisko lauku (elektroluminiscence),
ķīmisko un bioloģisko procesu rezultātā (hemiluminiscence un
bioluminiscence). Pārtraucot ierosināšanas procesu, luminiscence
vēl kādu brīdi turpinās. Pēc pēcspīdēšanas ilguma luminiscenci
iedala fluorescencē un fosforescencē. Fluorescentās vielas ļoti
ātri (aptuveni 10-9 – 10-6s) beidz izstarot gaismu pēc
ierosināšanas pārtraukšanas. Savukārt fosforescence ir
novērojama ilgāku laika sprīdi pēc ierosināšanas pārtraukšanas,
tā var turpināties vairākas minūtes un pat stundas. Tumsā
spīdošās uzlīmes un pulksteņu ciparnīcas ir fosforescences
piemēri. No fluorescentajiem materiāliem tiek izgatavoti dažādi
aizsargelementi, piemēram, fluorescējoša apdruka, kas nav
redzama parastā gaismā, bet fluorescē (t.i. ir redzama)
ultravioletajā gaismā; dažādas fluorescējošas aizsargšķiedras,
kuras papīra izgatavošanas procesā iejauc papīra masā (to
fluorescence var būt arī daudzkrāsaina). Fluorescences parādība
tiek izmantota arī ceļa zīmēs, kuras, apstarojot ar redzamo
gaismu, sāk pastiprināti starot gaismu. Virkni luminoforu
izmanto krāsu efektu iegūšanai. Dažādu objektu sastāva un
stāvokļa pētījumos tiek pielietota luminiscentā analīze, kuru
plaši izmanto ķīmijā, ekoloģijā, arheoloģijā, bioloģijā,
medicīnā u.c. jomās, kā arī naftas meklējumos. Pēc naftas
produktu daudzuma zemes virskārtā nosaka, kādā virzienā jāizdara
urbums. Pārtikas rūpniecībā ar šo metodi nosaka, vai pārtikas
produkti ir svaigi, piemēram, nebojāti citroni luminiscē
dzeltenā krāsā, bet sēnīšu slimības skarts citrons bojājuma
vietā luminiscē tumši zilā krāsā. Uzglabājot pienu gaismā, izzūd
B vitamīni un piena luminiscences krāsa mainās no dzeltenas uz
zilu. Tādējādi iespējams atšķirt pilnvērtīgu pienu no
nepilnvērtīga. Luminiscē arī gaļa, milti, olas, zivis utt.
Kriminālistikā
ar luminiscento analīzi iespējams atklāt parakstu, teksta,
vērtspapīru un citus viltojumus, jo katra papīra šķirne un tinte
luminiscē atšķirīgi. Iespējams noteikt senlietu vecumu un to
viltojumus; medicīnā šo metodi lieto slimību diagonostikā. Jau
1941. gadā izmantoja fluorescenti iezīmētas antivielas, lai
noteiktu antigēnus šūnās, pašlaik tās plaši pielieto
medicīniskos izmeklējumos.
|





Jauniegūto krāsvielu luminiscence šķīdumos un
kristālos




Darbs mikroskopijas laboratorijā.
Kristālu paraugi |