Pārtikas produktu kvalitātes noteikšana izmantojot luminiscenci.

1.      Svaigas gaļas luminiscences rādītāji.

 Gaļai bojājoties fluorescences krāsa mainās. Gaļai ar aizdomīgu kvalitāti uz muskuļu audiem parādās spīdēšanas krāsu toņa nevienmērība. Liellopu gaļai parādās pelēki zaļi perēkļi, cūkgaļai – pelēka nokrāsa. Nesvaigas gaļas muskuļi fluorescē ar nevienmērīgu zaļganas toņa nokrāsas apsūbējumu.  

2.      Cīsiņu un sardeļu luminiscences rādītāji.

 Zivju luminiscence ir atkarīga no tās svaiguma pakāpes. Svaiga zivs nespīd, pie aizdomīga svaiguma pakāpes parādās spilgti balts ar zilganu nokrāsu spīdums, nesvaiga zivs dod brūnganu ar oranžiem vai sarkaniem plankumiem spīdējumu.

 3.      Tauku un eļļu luminiscences rādītāji.

Svaigam pienam no veselām govīm piemīt spilgti dzeltena fluorescence, piens no govīm ar slimiem tesmeņiem, kā arī piens ar pievienotu sodu vai 15 % ūdens saturu fluorescē bāli dzeltenos toņos.

Siers ar nenogatavojušos ieraugu griezuma vietā fluorescē dzeltenā krāsā, sieram nogatavojoties parādās pelēki zilas un violetas nokrāsas.

Dabisks medus spīd spilgti dzeltenā krāsā, falsificētais – bālā, zilganā.

Pēc miltu fluorescences krāsas var noteikt tās šķiru, veidu un kaitīgo piemaisījumu klātbūtni.

Kviešu un rudzu apvalkiem, aleironam slānim un dīgļiem ir spēcīgāka, intensīvāka spīdēšana salīdzinot ar endospermu. Jo miltu šķira ir zemāka, jo spilgtāka ir fluorescence. Dažādu veidu milti atšķiras pēc spīdēšanas krāsas. Augstākās kvalitātes kviešu milti spīd zilganā krāsā, miežu – matēti baltā, zirņu – rozā, sojas – zili zaļā. Melngraudu daļiņas fluorescē tumši oranžā krāsā. Milti ar melngraudiem iegūst violetu mirgojošu spīdēšanu. Uzglabājot graudus un miltus fluorescences krāsa mainās. Tā, piemēram, žāvējot kviešu un rudzu miltus fluorescences krāsa mainās no spoži zilas uz dzeltenu.

Ar fluorescences palīdzību var noteikt svaigu augļu un dārzeņu bojāšanos sākumu agrīnā stadijā, kad ar citām metodēm to noteikt ir neiespējami, kas ir īpaši svarīgi noglabājot produkciju ilgstošai glabāšanai un pirms transportēšanas. Nebojāts kartupelis griezuma vietā dod dzeltenu fluorescenci, fitoftoras bojāts – zilu, apsaldēts – baltu, bojāts ar apļveida puvumu – zaļganu.

Citroniem un apelsīniem ir dzeltena fluerescene ar zilganu nokrāsu, mandarīniem – tumši oranža ar violetu nokrāsu. Augļiem bojātiem ar pelējumu parādās tumši zila fluorescence plankumu veidā bojājumu vietās. Zilā pelējuma pārbaude pirmām kārtām tiek veikta mehāniski bojātiem un pārgatavojušiem augļiem.