Pētījuma aktivitāte Nr.7.
Eikariotisko un prokariotisko mikroorganismu šūnu pretstresa noturības sistēmas
pētīšana.
Pētījuma vadītājs
Svetlana Gonta,
Dr.chem., Latvijas Universitāte
Pētījuma aktivitātes mērķi
Izpētīt
eikariotisko un prokariotisko mikroorganismu šūnu pretstresa noturības sistēmas.
Pētījuma aktivitātes uzdevumu un veicamo darbu izklāsts
Pētījumu aktivitātes
uzdevumi:
1. Veikt
zinātniskās literatūras analīzi.
2. Pārbaudīt
zonžu piemērotību un aktivitāti attiecībā pret mērķa savienojumiem.
3. Izvērtēt
atlasīto zonžu efektivitāti mērķa savienojumu noteikšanai mikroorganismu šūnās.
4. Izpētīt
iekššūnu metabolītu, tajā skaitā rezerves savienojumu dinamiku stresa un
normālās augšanas apstākļos.
5. Savākt datus
par fluorescentu zonžu īpašībām un pielietot tos datu bāzes izveidei.
Fluorescentās metodes mūsdienās
uzskata par progresīvu un efektīvu pieeju mikroorganismu fizioloģijas
pētījumiem, kā arī biotehnoloģijas jomā. Projekta ietvaros, izmantojot
jaunsintezētās (aktivitāte Nr.2.) fluorescentās zondes, tiks veikti
eikariotisko un prokariotisko mikroorganismu metabolītu pētījumi, tajā skaitā
arī rezerves savienojumu biosintēzes pētījumi stresa un normālos augšanas
apstākļos. Paredzēts, ka veikto pētījumu rezultātā tiks izstrādātas jaunas
fluorescentās metodes, piemērotas mikroorganismu fizioloģijas izpētei. Sevišķa
uzmanība tiks pievērsta savienojumiem, kuru funkcijas ir saistītas ar modeļu
mikroorganismu šūnu noturību pret oksidatīvo stresu. Projektā tiks izmantotas
sekojošas modeļu kultūras: eikarioti Saccharomyces cerevisiae un fenolus
degradējošo psihrofīlo raugu celmi un prokarioti Azotobacter chroococcum
un Pseudomonas putida. Visi minētie mikroorganismi ir vērtīgo bioloģiski
aktīvo vielu producenti un projektā iesaistītajiem zinātniekiem ir pieredze
darbā ar šiem objektiem. Liela teorētiskā un praktiskā nozīme ir pētījumiem,
saistītiem ar stresa faktoru iedarbību uz eikariotu, tajā skaitā cilvēka, šūnām.
Šajā sakarā ir jāpasvītro, ka S. cerevisiae ir ļoti perspektīvs un
piemērots modelis fluorescento metožu izstrādāšanai un eikariotisko organismu
šūnu oksidatīvās sistēmas izpētei. Izstrādātās metodes tiks pielietotas arī
biotehnoloģijā, saistībā ar bioloģiski aktīvu vielu biosintēzes regulāciju.
Lai atlasītu efektīvas
fluorescentās zondes, sākotnējā etapā tiks pārbaudīta jauniegūto zonžu
piemērotība un aktivitāte attiecībā pret mērķa savienojumiem, kuri tiks izdalīti
no modeļu kultūru šūnām. Jauniegūto fluorescento zonžu efektivitāte tiks
salīdzināta arī ar komerciālo zonžu efektivitāti. Kā efektivitātes rādītāji tiks
ņemta zonžu spektrālu parametru (emisijas maksimums un fluorescences
intensitāte) atkarība no izmaiņām mērķa savienojumu struktūrā. Otrajā etapā tiks
veikti pētījumi par atlasīto zonžu efektivitāti mērķa savienojumu noteikšanai
mikroorganismu šūnās. Tiks pārbaudīta pētāmo mikroorganismu šūnu caurlaidība
attiecībā pret atlasītajām fluorescentajām zondēm. Fluorescences intensitāte
(un/vai viļņu garums) šūnā tiks salīdzināta ar tīro krāsvielu raksturlielumiem.
Mērķa savienojumi tiks analizēti arī ar citām metodēm (ķīmiskām, bioķīmiskām) un
iegūtie dati tiks salīdzināti savā starpā. Izanalizējot visus iegūtos datus
kopumā varēsim atlasīt jaunas perspektīvas fluorescentās zondes mikroorganismu
fizioloģijas un bioķīmijas pētīšanai. Darbā paredzēts atlasīt fluorescentas
zondes, piemērotas dažu rezerves savienojumu (polihidroksialkanoāti, polifosfāti,
polisaharīdi, alkilresorcinoli) un reaktīvo skābekļa savienojumu noteikšanai
mikroorganismu šūnās normālos un stresa apstākļos (pH, osmolalitāte, temperatūra
u.c.). Visos norādītajos darba etapos iegūtie dati par fluorescento zonžu
īpašībām un rezultāti par to pielietošanu mērķa savienojumu analīzei tiks
izmantoti datu bāzes izveidē. Pamatojoties uz kopējo datu bāzi, tiks izstrādāti
optimālie modeļi fluorescentu zonžu efektīvākai izmantošanai (aktivitāte Nr.8.).
|