|
Pētījuma vadītājs Inta Kalniņa, Dr.med., Daugavpils Universitāte Pētījuma aktivitātes mērķi Izpētīt sintezēto fluorescento savienojumu spektrālos parametrus saistībā ar biomolekulām Pētījuma aktivitātes uzdevumu un veicamo darbu izklāsts Pētījumu aktivitātes uzdevumi: 1. Veikt zinātniskās literatūras un patentu analīzi. 2. Izvērtēt saistīšanas iespējas un parametrus. 3. Ar fluorescentās analīzes palīdzību iegūt saistītu fluoroforu spektrālo raksturojumu. 4. Sagatavot patentu pieteikumu fluorescento zonžu izmantošanai biomolekulu pētījumos. Aktivitātes īstenošanas sākumā un arī tālākos posmos tiks veikta jaunāko zinātnisko darbu un patentu analīze. Dotajā aktivitātē ir plānots pētīt aktivitātē Nr.2. jauniegūto savienojumu fluorescences īpatnības, tiem saistoties ar olbaltumvielām, lipīdiem un nukleīnskābēm. Īpašu interesi izraisa saistīšana ar albumīnu, jo tieši proteīnu dinamika nosaka daudzas šūnu funkcionālās īpašības. Albumīns ir viens no visbagātīgāk pārstāvētajām olbaltumvielām cilvēku asins plazmā. Tādēļ ir svarīgi klīniskajos pētījumos sekot un novērtēt albumīna transporta funkciju. Daudzi jautājumi par šūnu membrānu struktūru, fizikālajām īpašībām saistībā ar albumīna struktūru (sevišķi molekulas triptofanila apgabala), funkcionālo lomu ligandu un to oksidācijas produktu transportu pie dažādām patoloģijām paliek neskaidrs. Albumīna izmaiņu kvalitatīva analīze saistībā ar imunologisko parametru (perifēro asins mononukleāro šūnu subpopulāciju sadalījumu) palīdzētu noskaidrot visu iepriekš minēto parametru izmaiņu savstarpējās likumsakarības un īpatnības pie dažādām patoloģijām (onkoloģiskā profila slimnieki) un ārējo faktoru ietekmē uz organismu (jonizējošais starojums). Līdz šim nav sistemātisku pētījumu par albumīna triptofanila apgabala strukturālajām īpatnībām, kurām ir liela nozīme saistību centru izvietojumā un to īpašībās (t.sk. hidrofobitātē), kas nosaka albumīna transporta funkcijas efektivitāti. Darbā paredzēts noteikt albumīna saistību vietu specifiskumu, hidrofobitāti, afinitāti un saistību centru skaitu. Šajā aktivitātē tiks iesaistīta Dr. phys. G. Gorbenko no Ukrainas, kurai ir liela pieredze starpmolekulāro mijiedarbību pētīšanā ar fluorescentām zondēm. Analoģiskus pētījumus ir plānots veikt ar augu olbaltumvielām (un šos datus izmantot augu šūnās notiekošo procesu pētīšanai aktivitātē Nr.6.), kā arī ar nukleīnskābēm un lipīdiem (holesterīnu, fosfolipīdiem u.c.). Šajā aktivitātē ir plānots izmantot bioķīmisku procesu matemātiskās modelēšanas metodes (aktivitātes Nr.8. ietvaros), lai noskaidrot gan lipīdu, gan olbaltumvielu saistīšanas mehānismus un to ietekmi uz šūnu membrānu dinamiku un funkcijām. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, plānojam izstrādāt fluorescentas metodes klīnikai, lai sekotu, novērtētu un nepieciešamības gadījumā koriģētu asins transporta funkciju. |